Šiba ir robusts, vidēji liels suns ar špicam tipisko miesasbūvi (t. i., ar smailām ausīm, biezu apmatojumu un gredzenā saritinātu asti). Šie suņi ir mazāks akitas paveids. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir apmēram 39,5 cm, bet mātīšu augstums skaustā ir apmēram 36,5 cm. Biezo, mīksto pavilnu klāj ciets, taisns akots, kas var būt ruda, rudas sezama krāsas (ruds ar melnu akotu), melni lāsumains vai balts.
Modrais, aktīvais un draudzīgais japāņu šiba var būt samērā neatkarīgs, un tam bieži vien piemīt izteikts mednieka instinkts. Būtiska ir agrīna, rūpīga socializācija, kas īpaši nepieciešama, lai palīdzētu šiem suņiem sadzīvot ar citiem suņiem. Šīs šķirnes suņu neparastā iezīme ir „šibas spiedziens” — augstas tonalitātes balss pozitīva vai negatīva satraukuma brīžos.
Šiba ir suns, kas selekcionēts medīšanai un nelielu medījamo putnu tramdīšanai Japānas kalnos. Tas ir mazāks akitas paveids, un „Shiba Inu” tulkojumā patiešām nozīmē „mazs suns”. Šiba ir viena no vissenākajām zināmajām suņu šķirnēm, tās pirmsākumi meklējami 3. gadsimtā p.m.ē. Otrā pasaules kara laikā šķirne gandrīz pilnībā izmira, taču neliels skaits suņu, kas bija pārdzīvojuši bumbvedēju uzlidojumus un suņu sērgas epidēmiju, tika audzēti, lai saglabātu šo šķirni.
