Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.
Your Pet, Our Passion.
Asspalvainais taksis

Asspalvainais taksis

Tas ir garš, ļoti zems suns ar īsām kājām. Lai arī adatspalvainais taksis ir mazs, tas ir muskuļots un spēcīgas miesas būves, ar platu krūšu daļu un labi attīstītām priekškājām. Tam ir īsa, raupja spalva, biezas uzacis un bārda. Apmatojums var būt dažādās krāsās (sīkāku informāciju skatīt šķirnes standartā). Pieaudzis taksis sver 9–12 kg, un tā augstums skaustā ir apmēram 35 cm.

Nepieciešams zināt
  • Saimniekiem ar zināmu pieredzi piemērots suns
  • Nepieciešama vidēja līmeņa dresūra
  • Izbauda mierīgas pastaigas
  • Izbauda stundu ilgu pastaigu dienā
  • Neliela auguma suns
  • Gandrīz neslienājas
  • Kopšana nepieciešama reizi nedēļā
  • Šķirne nav hipoalergēna
  • Vokāli ļoti aktīvs suns
  • Sargsuns. Rejošs un modrs
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar citiem mājas mīluļiem
  • Var būt vajadzīga dresūra, lai sadzīvotu ar bērniem

Temperaments

Asspalvainais taksis var būt ļoti neatkarīgs, un tam ir nepieciešama laipna, konsekventa, pacietīga dresūra. Lai taksi radinātu pie bērniem, svešiniekiem un citiem dzīvniekiem, ir nepieciešama agrīna socializācija. Šīs šķirnes suņi diezgan stipri pieķeras saviem ģimenes locekļiem un parasti it īpaši vienam no ģimenes locekļiem, taču var būt atturīgi pret svešiniekiem.

Izcelsme

Ir zināms, ka takši ir bijuši sastopami Vācijā 15. gadsimtā. Tomēr suņi ar taksim raksturīgu miesasbūvi ir vērojami senās Ēģiptes un Meksikas mākslas darbos, un līdzīga suņa mirstīgās atliekas ir atrastas mūsu ēras 1. gadsimtā avarējuša kuģa atliekās Itālijā. Šīs šķirnes suņu vācu standarts ir ieviests 1879. gadā, bet suņu audzētāju klubs ir dibināts 1888. gadā. Takšus Lielbritānijā ieveda princis Alberts, un Lielbritānijā un Amerikā tie bija populāri visu 19. gadsimtu. Standarta takši tika izmantoti galvenokārt āpšu medībām, taču ir izmantoti arī citu dzīvnieku medībās.