Spāņu ūdenssuns ir vidēja izmēra, robustas miesasbūves, spēcīgs un muskuļots suns ar sprogainu, pūkainu apmatojumu, kas, izaugot garāks, veido drediem līdzīgas pinkas. Pieaugušu tēviņu augstums skaustā ir 44–50 cm, bet svars — no 18 līdz 22 kg, savukārt pieaugušu mātīšu augstums skaustā ir 40–46 cm, bet svars — no 14 līdz 18 kg. Apmatojums var būt pilnībā melns, balts vai brūns, melns ar baltu vai brūns ar baltu.
Ūdenssuņi ar vilnai līdzīgu apmatojumu, kāds ir arī spāņu ūdenssuņiem, dzīvo Eiropā jau vairākus tūkstošus gadu, un no tiem attīstījušās tādas šķirnes kā barbets (Francija), lagoto (Itālija) un portugāļu ūdenssuns. Spāņu ūdenssuns Ibērijas pussalā varētu būt ieradies ar moriem, romiešiem vai tirgotājiem, un to uzdevums bija ganīt aitas un kazas nelīdzenos apvidos, palīdzēt zvejniekiem krastā, atnest pāri bortam pārkritušos priekšmetus un pārvietot tīklus. Mūsdienās spāņu ūdenssuns veic ne tikai šos pienākumus, bet arī iznes krastā nomedītos ūdensputnus un strādā par policijas sniferu.
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, spāņu ūdenssuņiem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu slimības un gūžu displāzija (slimība, kas var izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Spāņu ūdenssuņiem dienā nepieciešamas vismaz stundu ilgas fiziskās aktivitātes. Šis ir daudzpusīgs suns, kas var ganīt lopus, skriet pakaļ un nest lietas, kā arī peldēt, un tam patīk lielākā daļa suņu brīvā laika nodarbju un aktivitāšu. Pirms pastaigas gar ūdenstilpi pārliecinies, ka tā ir droša, jo šie suņi tajā metīsies iekšā pie pirmās izdevības. Ja šaubies, turi suni pavadā.
Tava suņa uzturā pareizi līdzsvarotām ir jābūt visām svarīgākajām uzturvielu grupām, kā arī pastāvīgi ir jābūt nodrošinātam svaigam ūdenim. Ir svarīgi kontrolēt miesasbūves indikatorus, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka sunim ir ideāls ķermeņa stāvoklis, un atcerēties to barot vismaz divas reizes dienā un saskaņā ar attiecīgās barības lietošanas vadlīnijām.
Dabiskā izskata spāņu ūdenssuņiem apmatojums, kļūstot garāks, pārtop smalkos dredos. Šie dredi jāizveido ar rokām, lai apmatojums nesaveltos biezās pinkās. Tas nav ne jāsukā, nedz jāķemmē. Spāņu lauksaimnieki kādreiz savus suņus cirpa katru pavasari tāpat kā aitas, un, sekojot tradīcijai, viss to apmatojums, kad tas kļūst pārāk garš, tiek nolīdzināts vienā garumā.
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
